Krelle

Šorīt pērļu mūza nelido. Aiz loga melnbalta fotogrāfija un vienīgais kustīgais objekts šajā bildē ir sabozusies vārna Aija bērza zarā. Ieskatos ledusskapī ar cerību, ka uz veikalu iet nevajadzēs. Nē, šodien no mājas laukā neiešu! Piedod Aija, peldi drēgnajā miglā ar visu bērzu bez manis.

Mīļajā krūzē ar sarkano jāņogu zīmējumu ieleju tēju. Uz krūzi skatoties vienmēr prātā nāk karsta jūlija pēcpusdiena, dārzā jāņogu krūms ar sarkanām ogu virtenītēm starp zaļām lapām.

Sameklēju krājumos dažāda lieluma sarkanas pērles un pērlītes, bet no tā visa nekas prātīgs neiznāks. Sajaucu no polimērmāla atbilstoša toņa sarkanu masu un izveidoju dažāda lieluma “zvārgulīšus”. Vēl izveidoju zaļas lapiņas un visu to salieku cepties cepeškrāsnī.

Kamēr mani dārgumi cepās, sameklēju baltas perlamutra un melnas pērles.Tās noderēs akcentam, lai rota neizskatās vienmuļi sarkana un izceltos zvārgulīšu interesantā forma. Vēl vajadzīgs gabals ne pārāk masīvas, bet izturīgas ķēdes un metāla adatiņas piekariņu veidošanai. Ak jā, vēl nepieciešama magnētiskā aizdare, pēc iespējas “niknāka”.

Ko es taisīšu? Šoreiz tā būs rokassprādze ar jūlija sajūtu.

Pērļu mūza ir pacēlusies spārnos un darbs veicas diezgan raiti, pēc pāris stundām rokassprādze ir gatava. Tā izdevusies koša un vasarīga.

Migla ir izklīdusi, saule caur mākoņiem cenšas dienu padarīt gaišāku un krāsaināku, arī Aija aizlidojusi savās ikdienas gaitās. Uzvelku mēteli un dodos uz veikalu, luksafors iededz sarkanu un apaļu kā jāņoga gaismu, gaidot zaļo aizveru acis. Saule silda vaigu un prātā nāk jūlijs ar jāņogu krūmu dārzā.